Job 5

a15,15.

bMāc.7,9.

cDāv.dz.37,35.

dSak.22,22.

e31,8.

f4,8. Māc.1,8.13.

g14,1.

h9,10. Rom.11,33.

i36,27. Jer.5,24.

j1Sam.2,7. Lūk.1,52.

kDāv.dz.33,10. Jes.8,10. 1Kor.3,19.

lJes.29,14.

m5Moz.28,29.

nDāv.dz.107,42.

oSak.3,11. Ebr.12,5. Jēk.1,12. Parād.3,19.

p(Hoz.6,1.)

qSak.24,16.

rSak.18,8.

sEceh.34,25.

tDāv.dz.72,16.

u1Moz.15,15.

Elifas vaino vēl.

1 Sauc jel, vai būs kāds, kas tev atbild? Un pie kura no svētiem tu gribi griezties? ^a 2 Jo sirdēsti nokauj ģeķi, un pārsteigšanās nonāvē nejēgu. ^b 3 Es redzēju ģeķi iesakņotu, bet piepeši nolādēju viņa namu. ^c 4 Viņa bērni palika tālu no pestīšanas un tapa satriekti vārtos, un nebija glābēja. ^d 5 Viņa pļāvumu ēda izsalkuši, un pat no ērkšķu vidus to lasīja, un laupītāji aprija viņa padomu. ^e 6 Jo no pīšļiem neizaug nelaime, un no zemes neizplaukst grūtums. ^f 7 Bet cilvēks uz grūtumu piedzimst, kā dzirksteles no oglēm paceļas skraidīt. ^g 8 Bet es meklētu to stipro Dievu un Dievam pavēlētu savas lietas. 9 Viņš dara lielas lietas, kas nav izprotamas, un brīnumus, ko nevar skaitīt. ^h 10 Viņš dod lietu virs zemes un ūdenim liek nākt pār druvām. ⁱ 11 Zemos Viņš liek augstā vietā, un bēdīgie tiek celti laimē. ^j 12 Viņš iznīcina viltniekiem padomu, ka viņu rokas nekā derīga nevar padarīt. ^k 13 Viņš satver gudros viņu viltībā, un netikliem padoms ātri krīt. ^l 14 Pa dienu tie skraida tumsā, un dienas vidū tie grābstās kā naktī. ^m 15 Bet Viņš izglābj no zobena, no viņu mutes, un to bēdīgo no varenā rokas. 16 Tā nabagam nāk cerība, bet blēdībai būs turēt muti. ⁿ 17 Redzi, svētīgs tas cilvēks, ko Dievs pārmāca, tāpēc neņem par ļaunu tā Visuvarenā pārmācību. ^o 18 Jo Viņš ievaino un atkal sasien, Viņš sadauza, un Viņa roka dziedina. ^p 19 Sešās bēdās Viņš tevi izglābs, un septītā tevi ļaunums neaizskars. ^q 20 Bada laikā Viņš tevi izpestīs no nāves, un kara laikā no zobena cirtieniem. 21 No ļaunām mēlēm tu tapsi paglābts, un nebīsies no posta, kad tas nāks. ^r 22 Postīšanā un badā tu smiesies, un no zemes zvēriem tu nebīsies. 23 Jo tev būs derība ar akmeņiem tīrumā, un zvēri laukā turēs ar tevi mieru. ^s 24 Un tu samanīsi, ka tavs dzīvoklis mierā, un apraudzīsi savu namu un trūkuma nebūs. 25 Un tu samanīsi, ka tava dzimuma būs daudz, un tavi pēcnākamie kā zāle virs zemes. ^t 26 Vecumā tu iesi kapā, tā kā kūlīšus ieved savā laikā. ^u 27 Redzi, to mēs esam izmeklējuši, tā tas ir; klausi tu un ņem to labi vērā.